Dzejas dienas

     

 Septembris – dzejas mēnesis. Ar tādu devīzi mūsu skolā notika dzejas dienām veltīts pasākums – teatralizēts uzvedums („ A.Čaks” ). Afiša aicinājā „ uz tikšanos ar dzejnieku A. Čaku skolas zālē” , un patiesi, ieņemot vietas skatītāju krēslos, redzējām laternu stabu un soliņu parkā, uz galda tasēs kūpēja tēja, tālumā vientuļš mirdzēja logs, uz klavierēm svinīgā svečturī dega sveces, šķita – tūlīt ienāks pats rakstnieks. Skatītājiem nenācās vilties – slavenās dziesmas „ Atzīšanās” smeldzīgajā noskaņā zālē ienāca gan Čaka dzeja, gan biogrāfijas detaļas, gan noskaņa, gan pats Dzejnieks un viņa Mūzas mūsu pašu jauno mākslnieku Artūra Jankevica, Lolitas Maļinovskas, Kristīnes Šulces, Elīnas Žerbas, Sintijas Krūzes izpildījumā. Klausoties dzejas fragmentos, Čaka biogrāfijas pētnieku teiktajā, dziesmās ar Čaka vārdiem, skatītāji emocionāli tika iesaistīti īpašajā A.Čaka dzejas pasaulē, kurā tik dzīvi un spilgti ir iezīmēta pretrunīgā saistība – mākslieks un viņa radītais.

Milzīgs paldies skolas pašpārvaldei un skolotājai Daigai par šo uzdrošināšanos likt mums aizdomāties:

„ Ko viņš gribēja ar to sacīt?
Viņš gribēja sacīt,
Ka vajag būt blēžiem,
Vajag izlikties tā kā viņš,
Ka esi nomiris.

Bet – palikt.
Kā jasmīnu smaržai
Iekļūt cilvēku dvēselē
Pa kādu spraugu
Un mūžīgi palikt.”                  

 ( O.Vācietis  „ Čaks.II ” )

Raksta autore- skolotāja D.Ignaša