28.septembrī 10.c klases audzēkņi kopā ar skolotājām A.Jansoni, S.Krūmiņu un A.Vahšteini devāmies mācību ekskursijā uz Valsts meža dienesta Ziemeļkurzemes virsmežniecību. Ekskursija sākās ar virsmežniecības telpu apskati. Iestādes pārstāvis laipni izrādīja darba telpas, kuras glabā unikālas mednieku trofejas, ir labi aprīkotas ar visu darbam nepieciešamo. Sākās saruna par mežizstrādi un to apsaimniekošanu. Mums bija daudz jautājumu par to, kā likumīgi tikt pie malkas kravas. Iepazināmies ar virsmežzini Andri Petrusu, īsto sava aroda pratēju, kaislīgu mednieku un lielākās lūša žokļu trofejas īpašnieku. Devāmies uz mežu! Ekskursijas
laikā apskatījām trīs dažādas apskates vietas. Kā pirmo skatījām alkšņu audzi, kurā privātais īpašnieks bija veicis krājas kopšanas cirti. Kāpēc mežs ir jākopj? Mežaudzes kopšana veicama, lai uzlabotu paliekošo koku augšanas apstākļus un īsākā laika posmā panāktu lielāku koksnes krājas pieaugumu. Mūsu saruna turpinājās nākamajā meža pieturvietā, kur vērojām nekoptu priežu jaunaudzi. Lūk, tādai mazai priedītei jāaug 101-120 gadi, lai to varētu izmantot par vērtīgu kokmateriālu. Par visām nelaimēm, kas var apdraudēt mežaudzes (kaitēkļi, dzīvnieki, vētras u.c.), Andris Petruss paspilgtināja ar neparastiem atgadījumiem un mednieku stāstiem iz dzīves. Un kā pēdējā pieturvieta bija apmēram 9 gadus augusi priežu audze. Mācījāmies noteikt koku vecumu, iepazīties ar vērtīgākajām koku sugām mūsu mežos, mežu aizsardzību, uzvedības noteikumiem mežos un vēl daudziem interesantiem jautājumiem. Mēs bijām informācijas pārbagāti visos mācību priekšmetos: ekonomikā, bioloģijā, ģeogrāfijā, ķīmijā, matemātikā utt. Paldies mūsu erudītajam ekskursijas vadītājam Andrim Petrusam
Raksta autore- bioloģijas un ķīmijas skolotāja Alvīne Vahšteine