Ēkai Mīlenbaha ielā 30 ir 141 gadu sena vēsture, ēkā gandrīz vienmēr atradušās skolas vai ar izglītību saistītas iestādes, savukārt, Talsu novada vidusskola šeit darbojas kopš 1993.gada, jau 28 gadus. Šoruden atzīmējot Talsu novada vidusskolas 50 dzimšanas dienu, turpinām ielūkoties vēstures lapaspusēs. Šoreiz par skolas ēkas – Mīlenbaha ielā 30 vēsturi.
Mīlenbaha iela 30 ir bijusi Nurmuižas zeme, kur 1883.gada pavasarī dzimtnomas tiesības reģistrētas Talsu ev. lut. draudzes mācītājam Teodoram Kārlim Aleksandram Vībekam. Vienstāva dzīvojamā ēka celta 1880.gadā.
Ap 1900.gadu Mīlenbaha ielā 30 bija mūra dzīvojamā ēka, mūra un koka šķūņi, pagrabs un leduspagrabs, aka un augļu dārzs. Dārzs salīdzināts, novērtēts jaukajā ierīkojumā tāds pats kā Villa Hocheim un Heikingu villai.
1904.gada 28.jūlijā īpašums Mīlenbaha ielā 30 tiek pārdots skolotājam Fridriham Fridriha dēlam Cirķelim.
F.Cirķelis 1904.gadā uzcēla ēkai otro stāvu un 1907.gadā nodibināja tirdzniecības skolu. Cirķeļa namā 1911.gadā dzīvoja barons Aleksandrs Teodora d. Fon Rādens – apriņķa policijas priekšnieks un kinoloģijas biedrības dibinātājs Talsos.
Fricis Cirķelis 1930.gada beigās ieguva īpašumā arī zemi 1,3645 ha.
Tīcs Dzintarkalns 1931.gadā rakstīja:
“Namā bij lieli dzīvokļi no 4-6 istabām. Pirms pasaules kara še bij Cirķeļa tirdzniecības skola[1907 – 1914], pa okupācijas laiku vācu vidusskola un pēc tam latviešu vidusskola – no 1919. līdz 1923.gadam. Okupācijas laikā kāda skolotāja (ārsta Vagnera meita) gājusi klasē ar ādas pātadziņu rokā(šī pātadziņa tagad novietota vidusskolas vēsturiskajā muzejā). Un nav nesusi līdzi tikai parādīšanas dēļ – diezgan bieži jaunkundze tai devusi darbu. Jo vēlāk latviešu vidusskolu apmeklēja skolnieki, kuri ieraugot pātadziņu, izsaucās: “Arī es biju no tiem grēku āžiem, kuru dēļ maigajai jaunkundzei, vajadzēja uzņemties tādu rūpju darbu – pielietot kančuku.”
Cirķelis ilgi apdzīvoja mājas galu no ārdurvīm pa labi, bet šogad pa Jurģiem mēbeles aizveda uz Nurmuižiem, kurus jaunākais dēls uzņēma uz renti no valdības, kā arī pārņēma Rodenberģu inventāru, uz kuru bij daudz parādu.
Tad mājā vēl dzīvo agronoms [Kārlis] Dedziņš(1889 – 1965) – mājturības skolas priekšnieks.
Augšstāvā novietota mājturības skola ar internātu. Tai tik pirmais gads un 26 skolnieces. Vairāk arī nevarot uzņemt. Redzēs vai skola laidīs tautā arī saknes. Bētiņu laukos [skolnieces] izdara praktiskos darbus: stāda bietes, sēj turnepšus, bet skolas priekšā apkopj puķu dārzu.”
Valsts Talsu mājturības skola uzsāka darbību Cirķeļa namā 1930.gada 1.novembrī. Skolas dibinātāja – Talsu apriņķa valde sedza izdevumus telpu nomāšanai un iekārtošanai. Skola mitinājās nomātās telpās.1934.gadā skolu pārņēma Zemkopības ministrijas skolu nodaļa, paplašinot telpas, nomājot visu namu, izdarot vajadzīgos remontus un pārkārtošanu. Praktiskiem darbiem zemi nomāja no nama īpašniekiem. Skolas pastāvēšanas laikā to beigušas 149 skolnieces, kuras ar maz izņēmumiem atgriezušās savās tēva mājās un lauku sētās kā labi sagatavotas saimnieces.
Ēkā no 1945.gada darbojās Talsu vidusskola. K.Mīlenbaha 19 – vecākās, bet K.Mīlenbaha ielā 30 – jaunākās klases.
1955./ 56.mācību gadā Talsu 3. septiņgadīgā skola uzsāk mācības Mīlenbaha ielā 30, tur pastāvot līdz slēgšanai 1994.gadā.
No 1993.gada līdz šim brīdim ēkā atrodas Talsu novada vidusskola.
Izmantotā literatūra:
- “Talsi – kalnu un ezeru pilsēta”, A.Druviņš 2014,78.lpp.
- “Talsu namu stāsti”, biedrība “Aleksandra Pelēča lasītava”, 2017, 92.-95., 115.,116.lpp.
- “Notikumi un ainas no Talsu apkārtnes dzīves”, T.Dzintarkalns, Aleksandra Pelēča lasītava”2006, 23.- 24.lpp.
Informāciju sagatavoja Talsu novada vidusskolas
skolotāja Agnese Jansone